Eiropas Reģionālās attīstības fonda Nacionālā programma Rīgas transporta sistēmas uzlabošanai. Finansējuma tabula projektu realizācijai. (lejupielādēt) 

Tadaiķu ielas un Valdeķu ielas krustojuma rekonstrukcija

2005. gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu tika realizēta Tadaiķu ielas un Valdeķu ielas krustojuma rekonstrukcija. Tās ietvaros rekonstrukcijas darbi notika Bauskas un Viesītes, arī Bauskas un Neretas ielu krustojumā, tāpat Viesītes un Pērkones ielās līdz Valdeķu ielai, kur izbūvēta četru joslu brauktuve, kā arī Kārļa Ulmaņa gatvē, kur paplašināta brauktuve no Bauskas ielas satiksmes pārvada līdz Telts ielai. Savukārt Tadaiķu un Valdeķu ielas krustojumā ir izbūvēts rotācijas aplis. Ir pārbūvēts Kārļa Ulmaņa gatves, Valdeķu, Telts un Vaiņodes ielu krustojums, kur pirms rekonstrukcijas notika daudz satiksmes negadījumu. Pēc rekonstrukcijas avāriju skaits ir samazinājies vairāk nekā trīs reizes: ja 2004. gada septembra, oktobra un novembra mēnesī šajā vietā notika 19 avārijas, tad 2005. gadā šajā laika posmā – 6 avārijas. Tāpat pēc rekonstrukcijas satiksmes plūsma ir mainījusies Bauskas un Viesītes ielu krustojumā un nobrauktuvē Salu tilta virzienā. Agrāk šis bija viens no sarežģītākajiem krustojumiem Rīgā. Pēc rekonstrukcijas satiksmes plūsma ir uzlabota, ir uzstādīts luksofors, paplašināta Viesītes iela, kas ļauj autovadītājiem daudz ērtāk nokļūt no Ziepniekkalna uz centru. Rekonstruētajos krustojumos ir ierīkota luksoforu signalizācija un gājēju pārejas, kā arī izbūvēts ielas apgaismojums.

Autobusu satiksmes organizācijas un kontroles sistēmas uz GPS bāzes realizācija

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 2007. gadā tika realizēts projekts „Autobusu satiksmes organizācijas un kontroles sistēmas uz GPS bāzes realizācija”. Šī projekta mērķis ir paaugstināt satiksmes drošību un ieviest satiksmes organizācijā inteliģentās transporta sistēmas. Lai paaugstinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, 30 autobusos Rīgā ir uzstādīta automātiskā pasažieru skaitīšanas sistēma. Ar šīs sistēmas palīdzību tiek iegūta sabiedriskā transporta satiksmes organizēšanai būtiska informācija par pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā, kas palīdz noteikt nepieciešamo reisu skaitu konkrētā maršrutā. Tas ļauj optimizēt autobusu reisu intensitāti, pielāgojot atbilstoši pasažieru plūsmai un tās izmaiņām dienas un sezonas laikā. Lai uzlabotu sabiedriskā transporta kustības grafiku izpildi un reisu intensitāti pielāgotu atbilstoši pasažieru vajadzībām, 345 autobusi ir aprīkoti arī ar GPS iekārtām, kas ir saslēgtas vienotā dispečerdienesta tīklā. Tādējādi dispečerdienestam ir iespēja sekot līdzi gan konkrēta sabiedriskā transportlīdzekļa atrašanās vietai, gan redzēt sabiedriskā transporta kustību kopumā pilsētā, gan arī kontrolēt, vai transportlīdzeklis ievēro reisu laikus. RP SIA “Rīgas satiksme” par saviem līdzekļiem iepriekš GPS iekārtas bija uzstādījusi 180 autobusos.

Luksoforu sistēmas modernizācija, attīstība un luksoforu vadības apakšsistēmas izveide

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 2008. gadā tika pabeigta realizācija projektam “Luksoforu sistēmas modernizācija, attīstība un luksoforu vadības apakšsistēmas izveide”. Projekta realizācijas ietvaros tika veikta luksoforu objektu rekonstrukcija, jaunu luksoforu objektu projektēšana un būvniecība, neregulējamo gājēju pāreju aprīkošana ar luksoforiem, sakaru līniju projektēšana un būvniecība, kā arī paplašināta luksoforu vadības apakšsistēma. Luksoforu sistēmas modernizācijas laikā vecā parauga luksofori tika pakāpeniski aizvietoti ar jauniem ekonomiskiem luksoforiem, kas novērš tā saucamo “fantoma” efektu, kad saules stari atstarojas neiedegtā gaismas signālā un šķiet, ka tas ir iedegts. Jauno luksoforu darbība ir skaidri saskatāma pat spilgtā saulē. Savukārt ar luksoforu vadības sistēmas palīdzību Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes vadības centrā automātiski ar datora palīdzību nonāk informācija par luksoforu darbību Rīgas pilsētā. Arvien vairāk ieviešot tehnoloģiski jaunus luksoforus un pieslēdzot tos luksoforu vadības apakšsistēmai, Satiksmes vadības centrā tehnoloģiski paveras arvien plašākas iespējas regulēt pilsētas luksoforu darbību atbilstoši satiksmes plūsmai, kā arī ir iespējams ar datora palīdzību savlaicīgi konstatēt, kuriem luksoforiem ir nepieciešams remonts.

 Austrumu maģistrāles posma Gaujas iela - Meža prospekts izbūve

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 2008. gadā tika pabeigta Austrumu maģistrāles būvniecība posmā no Gaujas ielas līdz Meža prospektam. Tādejādi ir izbūvēts jauns ielas posms ar četru joslu brauktuvi. Pilnībā šī posma izbūve tiks pabeigta līdz ar Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezgla un Gustava Zemgala gatves un Gaujas ielas divu līmeņu satiksmes mezgla izbūvi. Tādejādi Austrumu maģistrāle savienos Dienvidu tiltu ar Viestura prospektu un veidos Rīgas centra apbraucamo ceļu. Austrumu maģistrāle uzņems galvenās pilsētas starprajonu transporta slodzes, tostarp kravu transporta plūsmu uz Rīgas brīvostu un izvadīs to uz ārējo ceļu tīklu. Tā ir būtiska Rīgas vēsturiskā centra ielu un 11. novembra krastmalas atslogošanai no kravu un vieglā autotransporta tranzīta. Pabeidzot šo maģistrāli un savienojot to ar Ziemeļu koridoru, tiks izveidots loks, kas kravas automašīnu ceļu uz Rīgas Brīvostu padarīs raitāku un vairs nekavēs transportlīdzekļu kustību pilsētas centrā. Līdz šim jau ir izbūvēti vairāki Austrumu maģistrāles posmi: Piedrujas ielas posms no Slāvu rotācijas apļa līdz Vietalvas ielai, Gustava Zemgala gatves satiksmes pārvads, Gustava Zemgala gatve līdz Ieriķu ielai.

Augusta Deglava ielas rekonstrukcija (ieskaitot rotācijas apli Kaivas iela – Augusta Deglava iela – Lubānas iela)

2008. gadā noslēdzās būvniecība Augusta Deglava ielas turpinājumam no Baltinavas ielas līdz Lubānas ielai ar rotācijas apli. Ielas rekonstrukcija tika veikta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Šīs ielas izbūve ir nozīmīga Rīgas satiksmes infrastruktūras uzlabošanai, jo tādejādi Augusta Deglava ielā no Tallinas ielas līdz pat Rīgas robežai transportlīdzekļu satiksmei ir nodrošinātas četras braukšanas joslas. Iepriekš Augusta Deglava iela, nedz tās pieslēgums Lubānas ielai nebija piemērots maģistrālai satiksmes plūsmai. Iela bija pārāk šaura, un autovadītājiem bija problemātiski no Augusta Deglava ielas iekļauties satiksmes plūsmā pa Lubānas ielu. Rekonstrukcijas darbu rezultātā pa jaunu trasi ir izbūvēts Augusta Deglava ielas turpinājums no Baltinavas ielas līdz Kaivas ielai. Lai autovadītāji varētu ērti nokļūt gan uz Lubānas ielu, gan uz Kaivas ielu, ir izbūvēts arī rotācijas aplis ar pieslēgumiem Augusta Deglava ielai, Lubānas ielai un Kaivas ielai. Tāpat ir paplašināta Lubānas iela no rotācijas apļa līdz pilsētas robežai, izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, jauns ielas apgaismojums, ierīkotas četras jaunas labiekārtotas sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī Augusta Deglava ielā ir izbūvēts no gājēju ietves un brauktuves atdalīts veloceliņš.

Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojums

2008. gadā pabeigta Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma būvniecība. Būvniecība bija veikta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Iepriekš šajā vietā esošā viena līmeņa krustojuma caurlaides spējas bija praktiski izsmeltas. Īpaši iebraucot Rīgā no Vidzemes puses, veidojās lieli sastrēgumi, kam par iemeslu, galvenokārt, bija lielās transportlīdzekļu rindas, kas gaidīja, kamēr citi transportlīdzekļi veica kreiso pagriezienu no Brīvības gatves uz Juglas ielu. Tādejādi šis satiksmes mezgls tika izbūvēts divos līmeņos, lai transportlīdzekļu plūsma, kas brauc taisni pa Brīvības gatvi un kas veic kreiso pagriezienu uz Juglas ielu, viena otru nekavētu. Būvdarbu laikā ir izbūvēts satiksmes tunelis zem Brīvības gatves, paaugstināts Brīvības gatves līmenis. Ir izbūvēts pilnībā jauns Juglas ielas posms ar rotācijas apli pa jaunu trasi no Pāles ielas līdz Brīvības gatvei. Ir izbūvētas jaunas nobrauktuves un uzbrauktuves Brīvības gatvei. Sabiedriskā transporta kustības uzlabošanai Brīvības gatvē ir izbūvēta arī papildus sabiedriskā transporta kabata no Silciema ielas līdz Juglas ielai ar sabiedriskā transporta pieturvietu. Tāpat ir izbūvēts veloceliņa posms Berģu virzienā, gājēju ietves un gājēju tuneļi brauktuvju šķērsošanai.