Velotransporta attīstība Rīgā

Velosatiksme Rīgā tiek organizēta atbilstoši sekojošiem dokumentiem:

Rīgas attīstības plāns 2006. - 2018.gadam (lejupielādēt)

Velotransporta attīstības programma Rīgas pilsētai (lejupielādēt)

Velosipēdu satiksme ir viena no straujāk augošajām motorizēto transportlīdzekļu alternatīvām. Ātruma un pārvietošanās mobilitātes ziņā velosipēds pilsētvides maršrutos līdz 8 kilometriem visbiežāk ir efektīvāks un izdevīgāks par tādiem tradicionālajiem pārvietošanās līdzekļiem kā sabiedriskais transports vai privātais autotransports.

Lai gan velotransporta izmantošanai ir sezonāls raksturs, Rīgas klimats ir maigāks un reljefs līdzenāks nekā daudzās Zviedrijas un Somijas pilsētās, kur velotransporta izmantošana vidēji ir 11 procenti no kopējā braucienu apjoma. Rīgas teritorija pēc sava lieluma ir piemērota velosatiksmes attīstībai, jo lielākā daļa pilsētas rajonu centru iekļaujas 8 kilometru rādiusā no pilsētas centra. Līdz ar to šim transporta veidam Rīgā ir plašas attīstības perspektīvas.

Rīgas teritorijas piemērotība braucieniem ar velosipēdu līdz 8 kilometriem

Kaut arī veloceliņu būvniecība prasa ievērojamus ieguldījumus, Rīgas pašvaldība ir ieinteresēta velosatiksmes attīstībā, jo satiksmes dalībnieku ieradumu maiņa ietekmē arī motorizētā transporta noslodzi pilsētas ielās. Atbilstoši Rīgas pašvaldības budžetā piešķirtam finansējumam pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma Rīgā tiek būvēti maģistrālie veloceliņi, kā arī ierīkoti veloceliņi ielu rekonstrukciju laikā.

Velotransporta attīstības programmā Rīgas pilsētai, kas izstrādāta 2000. gadā, ir paredzēti vairāki maģistrālie veloceliņi kā mugurkauls Rīgas attīstības plānā paredzētā velomaršrutu tīkla izveidei starp mikrorajoniem. Maģistrālie veloceliņi paredzēti uz Imantu, Mežaparku, Vecmīlgrāvi, Vecāķiem, Berģiem, Dārziņiem un Ziepniekkalnu, šādi savienojot pilsētas centru ar mikrorajoniem. Velobraucēju drošībai maģistrālos veloceliņus ir paredzēts izbūvēt atdalīti no ielu brauktuves.